Viņš ļoti bieži ceļoja uz bērnu namiem un internātskolām visā pasaulē. Taču īpašu iespaidu uz viņu atstāja patversme Ugandā. Bija ļoti dīvaina atmosfēra. Telpā, kurā atradās ap 100 jaundzimušo, valdīja pilnīgs klusums. Viņš nekad nebija redzējis tik daudz bērnu pilnīgā klusumā – neviens neraudāja un pat neraudāja. Viņš domāja, ka tās nav īstas gultiņas ar mazuļiem…
Lasi vēl: “Šis ātrais tests atklās tavu patieso būtību”; Izvēlies sev tīkamāko spalviņu un uzzini daudz interesantu faktu par sevi
Kāpēc visi bērnu nama bērni tik klusē? Mācītājs jautāja darbiniekiem. Neviens no viņiem pat neraud! Darbinieces atbilde uz visiem laikiem atstāja rētu sirdī…Viņa stāstīja, ka visi zīdītie bērniņi uzreiz raud, nonākot bērnu namā. Zīdaiņi nespēj runāt, tāpēc vienīgais veids, kā viņi var sev atgādināt, ir raudāt.
Bērni kliedz no sāpēm, izsalkuma, diskomforta vai vienkārši nepieciešama uzmanība. Tomēr, ja viņu saucieni paliek bez atbildes, apmēram pēc septiņām dienām viņi pārstāj raudāt. Viņi saprot, ka neviens viņiem nenāk palīdzēt un ka viņi ir vieni.