Kuras ir tās lietas, kuras citiem noteikti nevajadzētu stāstīt?

Otrais – nevajag dalīties ar saviem labdarības noslēpumiem. Labie darbi ir liels retums šajā pasaulē, un tieši tāpēc tie ir jāglabā, kā lieli dārgumi. Neslavējiet sevi par labiem darbiem. Tāda attieksme ļoti ātri var novest pie lepnības, bet tā nav tā labākā īpašība, vai ne tā?

Trešais – nevajag publiskot savu askētisko dzīvesveidu. Nestāstiet pa labi un pa kreisi par saviem ierobežojumiem uzturā, miegā, seksuālajās attiecībās u.c. Askētisms fiziski dod labumu tikai tad, kad tas harmonizē ar cilvēka garīgo stāvokli.

Ceturtais, par ko noteikti vajadzētu paklusēt, ir par savu vīrišķību un varonību. Katrs no mums ikdienā sastopas ar visdažādākajiem pārbaudījumiem. Kādam tas ir iekšējs, bet citam – ārējs pārbaudījums. Ārējie pārbaudījumi ir redzami, tādēļ par tiem cilvēki pat iegūst apbalvojumus, taču to, ko cilvēks pārvar iekšēji, – nepamana neviens. Tieši tādēļ par iekšējiem pārbaudījumiem neviens nesaņem apbalvojumus.

Piektais, par ko nevajadzētu lielīties, – tā ir jūsu garīgā apgaismība. Tā ir tikai jūsējā, tādēļ nevienam citam par to nevajadzētu neko zināt. Atklājiet to tikai tad, ja tā būs pēkšņi nepieciešama ne tikai jums, bet arī apkārtējiem.

Sestais, ar ko īsti nevajadzētu dalīties ar citiem, – jūsu ģimenes konflikti un iekšējā ģimenes dzīve. Atcerieties – jo mazāk jūs ar citiem runāsiet par savām ģimenes problēmām, jo saliedētāka un izturīgāka tā būs. Strīdi ir veids, kā cilvēks izlādē savu uzkrāto negatīvo enerģiju, kas radusies sarunas laikā. Jo vairāk jūs ar citiem runājat par savām problēmām, jo vairāk jūs tajās paši sākat ticēt.

Septītais, par ko nevajadzētu runāt, – par ne visai skaistiem vārdiem, ko bija nācies dzirdēt no kāda cita cilvēka. Ir iespējams sasmērēt, piemēram, āra apavus, bet ir iespējams sasmērēt arī savu apziņu. Cilvēks, kas, atnākot mājās, stāsta visas draņķības, ko sadzirdējis uz ielas, nebūt nav labāks par cilvēku, kas ar ielas apaviem slāj pa māju.