* Sarkanā ir visdzīvākā un aktīvākā krāsa. Tā uzmundrina, sasilda, dod enerģiju un dzīvesprieku. Iedarbojoties īslaicīgi, sarkanā krāsa aktivizē visas organisma funkcijas. Toties, ilgstoši kontaktējoties, šis tonis var kļūt agresīvs.
* Oranžā krāsa pieder tonizējošo krāsu grupai, un tās aktivitāte ir nedaudz vājāka nekā sarkanajai krāsai. Tā tiek uzskatīta par fizioloģiski vislabvēlīgāko, jo ne tikai tonizē, bet arī veicina prieka sajūtas veidošanos.
* Dzeltenā krāsa ir pati pēdējā visu citu tonizējošo toņu rindā. Tā pozitīvi ietekmē redzi un nervu sistēmu, rosina smadzeņu darbību. Savienojumā ar balto tā rada telpā priecīgu noskaņu.
* Gaiši zilajai un zilajai krāsai ir pilnīgi pretēja iedarbība uz organismu nekā sarkanajai krāsai. Psihologi uzskata, ka cilvēkam, kas meklē mieru un drošumu, ir vērts pamēģināt padzīvot zilo toņu “sabiedrībā”.
* Zilā (vai indigo) krāsa tīrā veidā šķiet samērā skarba, bet savienojumā ar balto sniedz svaiguma un tīrības sajūtu. Zilo krāsu atdzīvina dzeltenie toņi.
* Zaļā krāsa regulē asinsspiedienu un to dara, iedarbojoties uz pašiem sīkākajiem asinsvadiem – kapilāriem. Tā mazina neiralģiskas izcelsmes sāpes, kā arī veicina noturīgu darbspēju palielināšanos, rosina fantāziju, atbrīvo radošo enerģiju.
* Violetā krāsa ir nemierīga un “smaga”. Tīrā, piesātinātā veidā tā iedarbojas nomācoši.
* Purpura tonis veidojas, sajaucot sarkano krāsu ar violeto, tieši tāpēc tai savā ziņā piemīt arī divējāda daba un iedarbība.
* Brūnā krāsa visos iespējamajos toņos rada siltuma un absolūtas drošības izjūtu, rosina nodoties pārdomām. Brūnajai krāsai priekšroku parasti dod apdomīgi cilvēki, kuru darbs prasa koncentrēšanos. Taču daži no brūnajiem toņiem ir spējīgi izraisīt drūmas domas.
* Baltā krāsa ir neitrāla. Iekārtojot interjeru, ar to nedrīkst pārāk aizrauties, jo baltais tonis padara telpu “sterilu” un nedzīvu.
* Pelēkā krāsa, nepretendējot uz dominējošo lomu, neitralizē un nomierina.
* Nelabvēlīga iedarbība ir visiem tumšajiem toņiem lielos daudzumos. Skumjas un negatīvās emocijas paralizē kustību brīvību un rada noguruma sajūtu.
* Aptuveni tā to vai citu krāsu uztver “vidēji statistiskais” cilvēks. Taču šajā vienkāršotajā shēmā iejaucas arī citi faktori: apgaismojums, telpas lielums, un tas nozīmē tajā pavadītais laiks, cilvēka vecums un vēl daudz kas cits. Tāpēc, lai izvēlētos sev pašas piemērotākās krāsas un to kombinācijas, vispirms ieteicams veikt radošus eksperimentus, kuru gaitā arī tiks panākts pats vēlamākais un atbilstošākais rezultāts.