Kad pilsētā iestājas pavasaris, cilvēki cenšas biežāk uzturēties ārā un izbaudīt pirmās siltās dienas.
Bieži vien viņi staigā pa parkiem kā, piemēram, mūsu stāsta varone Nika.
Meitene kopā ar savu draugu īrēja vienistabas dzīvokli pilsētas nomalē. Viņa uzskatīja jauno cilvēku par savu vīru.
Nika ar Ruslanu iepazinās vairāk nekā pirms pieciem gadiem vienā no iepazīšanās vietnēm. Neskatoties uz visām draugu un radinieku bažām un brīdinājumiem, jauniete tomēr nolēma ar viņu satikties klātienē. Jaunieši iepatikās viens otram, sāka satikties.
Drīz viņi nolēma dzīvot kopā.
Nikai jau bija 30 gadu. Viņa gribēja apprecēties, dzemdēt bērniņu un nopelnīt naudu savam dzīvoklim. Bet Ruslanam īpašu mērķu dzīvē nebija.
Viņš jau tā jutās komfortabli. Kāpēc gan oficiāli noslēgt laulību, tērēt naudu kāzām, uzņemties papildu atbildību, ja jau Nika tik un tā gatavo gardas vakariņas, veic mājokļa tīrīšanu un visus citus sadzīves darbus.
Kāpēc precēties, ja pie rokas ir kāds, kurš jau pilda savu dzīvesbiedra pienākumu? Kāpēc nepieciešams savs dzīvoklis, ja to var izīrēt un neuztraukties par hipotēkāro kredītu?
Kāpēc lai dzīvesbiedri dzīvotu labāk, ja tik un tā viss ir kārtībā?
Lasi arī: “Ielika mutē karoti un izsita man zobus”: Šova “Ekstrasensu cīņas” uzvarētājs Aleksandrs Šeps seansa laikā zaudējis pusi zobu
Bet Nikai bija pavisam cits domu gājiens. Tagad viņa saprata – maz ticams, ka ar šo cilvēku viņai izdosies sasniegt dzīvē izvirzītos mērķus.
Šķir otru lapu, lai lasītui tālāk